@laacz tvītu arhīvs

Nolāpīts. Viss sākās ar kriptisku rakstu no Valdības vēstneša par kaut kādu tur izmeklēšanas komisiju, kas sanākusi uz sēdi. Man bija jānoskaidro - ko tieši 1923. gada maijā izmeklēja Ministru kabineta izmeklēšanas komisija.

Steigšu pastāstīt arī jums. Un aicināšu vairākzinātājus neturēt mēli aiz zobiem, sveci zem pūra un pirkstus ar rokām kabatās - papildiniet un labojiet.

Pretī "sarkanajiem" stājās bija štengri nacionālistiski noskaņoti pilsoņi, kuri arī nebija tādi kā mierīgie novērotāji visā šajā ballītē. Studenti jo sevišķi - tiem tik dod nedaudz pavilloties.

Ja jums šķiet, ka vate un tituškas ir kas jauns, tad 1923. gada 1. maija svinības (Satversmes sapulces sasaukšanas diena vs darbaļaužu svētki) nebija pašas mierīgākās jaunās un dažādās Latvijas vēsturē.

Pirms simts gadiem pirmajā maijā Esplanādē bija klope starp nacionālistiem un sociāldemokrātiem. Pēdējie sanāca uz iepriekš cītīgi reklamētu gājienu un mītiņu, kamēr pārējie pulcējās par godu karaspēka parādei. Kārtībnieki arī gatavojās.

Runā, ka sociāldemokrāti papildus sarkanajām lapiņām ar uzsaukumiem, tika apgādāti arī ar nūjām un citiem klopei piemērotiem sitamajiem instrumentiem.

Iespējams, ka kopējo saspīlējumu palīdzēja spīlēt nelāgais laiks, kas no pelēcīgas dienas pārvērtās diezgan lietainā. Iespējams, ka vienkārši vatņiki pret nevatņikiem.

Beigu galā policistu ķēde trūkst, un kā sēnes pēc lietus (jo līst) sāk parādīties cietušie no nūjotājiem, no pudeļu virtuoziem, no dūru vicinātājiem utt.

Skanot internacionālei un "Cel mani pāri Zilupei" no vienas puses un "Dievs, svētī Latviju" no otras, kaut kur ap vidu viļņojas policistu ķēde. Atskanējušie brīdinājuma šāvieni gaisā arī nepalīdzēja deeskalēt situāciju.

Jūs neticēsiet, bet valsts himna tika dziedāta vēl kāda iemesla dēļ. Lai sadotu bietē tiem, kas nenovelk cepuri. Tipa - atšķirtu savējos no sarkanajiem.

Kaut kādā veidā tomēr strādnieku demonstrācijas vairums sāka izklīst, cietušo skaits nebija īpaši milzīgs, bet avīzēm bija ko rakstīt un radio būtu ko stāstīt, ja vien līdz tam vēl nebūtu divi gadi.

Dažādi laikraksti rakstīja dažādi. Atkarībā no orientācijas. Runā, ka esot bijuši 300-400 iepriekš sagatavoti huligāni-uzbrucēji, kas mūsu terminoloģijā tās pašas tituškas vien ir.

Jau pēc pāris dienām Ministru Kabinets izveidoja īpašu komisiju (jep, arī nekas jauns:) 1. maija notikumu izmeklēšanai, bija stundām ilgas sēdes gan kabinetā, gan koalīcijas frakciju starpā (jā, arī tas:).

Beigu galā MK formālus lēmumus nemaz ij nepieņēma, jo maija notikumu rezultātā pa šo laiku jau bija demisionējusi valdība. Visi materiāli tika pievienoti "lietai". Tālāk man pavediens pazuda.

Komisija svu izmeklēšanu un liecinieku nopratināšanu veica tuvākās pāris nedēļas, ievācot plašu materiālu klāstu un kopumā nopratinot ap 50 personas.

Maija beigās MK apsprieda komisijas slēdzienu, ka policija un prefekts (policijas šefs) visu darīja pareizi. Tas bija otrais jautājums. Starp citu, slēdziens nebija gluži vienos vārtos - komisijas locekļu domas dalījās.

Un nobeigsim ar policistu jociņu no Policijas vēstneša otrā numura.

Maija pirmajās dienās tika aizturētas vismaz 12 personas. Cietušo skaitu noteikt nav īsti iespējams, bet pilsētas slimnīcā ievietoti divi ar šautām brūcēm, ambulatori palīdzēts 8 personām, bet divi pārsieti Sarkanā Krusta slimnīcā.

Ai, labi, vēl viens tidbits no tiem laikiem. 1923. gadā Ministru Kabinets noraidīja finanšu ministrijas ierosinājumu ieviest vasaras laiku :)

Un šitā tas izskatījās.