Citās ziņās. Ja uzvārds ir Upīts, tad to loka tāpat, kā loka, piem., uzvārdu Sārts.
N. Sārts, Upīts
Ģ. Sārta, Upīta
D. Sārtam, Upītam
A. Sārtu, Upītu
L. Sārtā, Upītā
V. Sārt! Upīt!
Pretējā gadījumā jums tur viss atlokās atpakaļ uz uzvārdu "Upītis", un tas varētu būt cits čalis.
@NeilaKrave Jā. Tieši tā.
Gramatisko locījumu funkcija uzvārdos ir īpaši svarīga - lai, redzot vienā locījumā, bez bēdām tiktu līdz citiem.
Piemēram, es līdz pat šai baltai dienai neesmu noskaidrojusi, vai Asara iela ir par godu Asarim vai Asaram. Jo ŗ mums vairs nav.
@girtsgg Tas ir uzvārds. Izņēmumi darbojas sugasvārdiem, jo var visai runātāju kopai pateikt, ka "zibens" mums ir 2.dekl. izņēmums, un visi to zinās. Ar uzvārdiem tas nedarbojas, jo uzvārds var būt arī Šnuberhāpīts. Ko locīs pēc šī parauga. Un tas rada jukas, ka kaut kas kaut kur izņemas.
@vardotaja Valodā pareizi ir tā, kā ir pieņemts. Nedomāju, ka ir jēga tagad cilvēkiem bāzt acīs un teikt, ka viņi runā nepareizi, jo pēc kāda atsevišķa cilvēka stingrās loģiskas ir jābūt citādi.
@vardotaja Šitā jaunmodīgā nelocāmo uzvārdu locīšana man saloka ausis trubā un acis kubā (radene raud, kad loca viņas uzvārdu, piemēram, Puškus, kam - Puškui🫣), manos skolas laikos atstāja nominatīvu.
@pavarnica Ē... Tas, ka daži cilvēki *neprot* locīt, nenozīmē, ka uzvārds ir nelokāms. Uzvārds Puškus ir pat ļoti lokāms. Pēc tā paša parauga, kā tiek locīts medus, ledus, Mikus un Didžus.
@vardotaja@NeilaKrave Ne vienmēr tas tā strādā, jo ir locījumi, kas sakrīt pat dažādām dzimtēm un deklinācijām. Ir lietas, kuras jāuzzina no citiem avotiem.
@KasparsMelkis Kaspar, man nepatīk tavs vārds. Saukšu tevi par Asparu. Valodā ir pareizi tā, kā ir pieņemts, pat ja pēc tavas stingrās loģikas būtu jābūt citādi. Paldies, Aspar, par uzmanību.
@vardotaja Nē nu jā. Bet vecais Upīts jau ir gana izlocīts kā upītis, nav jēgas to tagad mainīt. Ja ir vēl kāds cits Upīts saglabājies, tas lai parūpējas, ka tiek locīts pareizi.
@vardotaja Man nav iebildumu, sauc mani, kā gribi. Bet interesanti, kā savu vārdu locīja pats Upīts? Varbūt mēs tagad gribam būs svētāki par pašu pāvestu un mācīt citiem, kā viņiem būtu jāizrunā paša vārds?
@KasparsMelkis Šodien, tā kunga 2023. gadā, mūsu gramatika ir šāda, un lokām mēs šādi. Tas nav ne par svētumu, ne par pāvestu. Tas ir par normām, par kurām valodas runātāji ir vienojušies.
@vardotaja@KasparsMelkis Tad drīzāk jālieto sistēmai atbilstošais Upītis.
Mēs taču labi saprotam, ka sistēmai neatbilstošā galotne radusies apvidus ietekmē, nevis ar vēlmi izcelties un locīt, kā jūs piedāvājat.
@Jenotsons@vardotaja Es piedāvāju atstāt, kā ir. Valodas neregularitātes, kas lietotājiem netraucē, ir valodas bagātība nevis tās nepilnība. Ir citi piemēri, kur varētu veikt izmaiņas, kas visiem palīdzētu, piemēram, ieviešot garo ō.
@vardotaja Bet ja tāds Upīts ir tik liels cilvēks, ka viņam neviens neuzdrošinās iebilst, tad īpaši viņam var uztaisīt vēl vienu 2. deklinācijas izņēmumu. Ja akmeņiem, sāļiem un suņiem var, tad tautas rakstniekam arī var.
@vardotaja@KasparsMelkis Kā būtu nepārspīlēt ar formālismu un ņemt vērā, ka līdz pat http://20.gs 50tajiem gadiem eksistēja paralēlās pamazināmās formas? Kas joprojām saglabājušās uzvārdos, piemēram, Līcīts, Stūrīts. Līdz šim nevienam nebija problēmas uzvārdus locīt kā pilno formu.
@vardotaja@KasparsMelkis Mums bija sporta skolotāji - Gaida un Laimonis Ģiguļi. Ja jautāja: " Ar ko mums šodien stunda?" tad atbilde: "Ar Ģiguli" prasīja papildus skaidrojumu.
@vardotaja@NeilaKrave Akuzatīvs. “Es ieraudzīju viņu.” No šī teikuma netop skaidrs, vai šī persona ir viņš vai viņa. Līdzīgi būs ar uzvārdiem. “Es satiku Bērziņu!” (Bērziņš vai Bērziņa?).
@vardotaja@KasparsMelkis (vaicāju tīri intereses pēc) Kā būtu situācijā, ja tolaik būtu pieņemta arī tāda atveides forma (“Upīts”), domājot to pašu “Upītis”? Mums ir tieksme čakarēties ap 1./2. dekl.
@S_Simplicitas@girtsgg Te problēma ir tas, ka mums gribas to sugasvārda nozīmi līdzi visam nest. Bet īpašvārds var būt arī "Kurmštrumbantšmērīts". Un no frāzes "Kurmštrumbantšmērītu dzimtas mājas" nevienam plakstiņš gan neraustās.
@jurgis_v@KasparsMelkis Nu bet ja domāts "Upītis", tad kāpēc nav arī uzrakstīs "Upītis"? Ja īpašvārdam nestiepj līdzi sugasvārda nozīmi, tad locīšana problēmas nesagādā.
Protams, ka senajos dokumentos rakstveži salocīja arī kroplības, un tālāk tās jau aizgāja jaunos uzvārdu variantos.
@vardotaja@jurgis_v Varbūt tāpēc, ka izrunā bieži izlaiž “i” labskaņas dēļ. Latviešu valodā cenšamies stingri sekot izrunai, bet reizēm tas rada pretrunas. Daudzu vārdu pareizrakstība pēc izrunas ir tīri nosacīta (nau – nav, la[p]s – labs), bet uzvārdu rakstībā ir pieļaujama lielāka brīvība.
@vardotaja@jurgis_v Skolas laikā mēs smējāmies – Upīts lec kā krupīts. Pareizi būtu krupītis, bet labskanīgāk ir krupīts. Uzvārds seko šim pašam modelim.
Un nevajag apvainot oponentu anarhijā tikai tāpēc, ka viņam par kādu jautājumu ir cits viedoklis.
@NeilaKrave@vardotaja 1) Pētot Andreja Upīša radurakstus, viņa brāļa dēls, literatūrzinātnieks Jānis Upītis atklājis, ka uzvārda forma "Upīts" nevienā gadījumā nav izmantota un tas jo vairāk atgādina, ka mūsdienās nav nekāda pamata lietot šo nepareizo rakstību. Rakstnieks J. Upītim kādreiz teicis:
@NeilaKrave@vardotaja 2) "Es rakstīšu joprojām, kā iesācis – Upīts. Kad manis vairs nebūs, jūs varēsiet rakstīt, kā vajadzīgs." (Upītis, Jānis. Andreja Upīša raduraksti. Karogs, 01.06.1976. Nr. 6). Paša izvēle, laikam Upit labāk skanēja krieviski.
@DW_Immurs@vardotaja@jurgis_v Tad būtu citādi joki ar labākām atskaņām. Upīts noteiktā dialektā bija labskanīgāks par Upītis. Ir taču dziesma Krupīts nesa ūdentiņu...
@vardotaja@kulervo Vai tas izņēmums neveidojas tāpēc, ka principā jau tas ir “Upīt’s” (tāpat kā kaķīt’s, sunīt’s, tautiet’s), bet to apostrofu mēs ērtības labad vnk nelietojam? Jo citādi upīts, kaķīts un sunīts izklausās pēc jokainiem akmeņiem vai kaķisma, sunisma vai upisma piekritējiem 😀
@astro_nomija@kulervo It kā jā. Bet pret īpašvārdiem pēc būtības nevajadzētu izturēties kā pret sugasvārdiem. Jo tu zini, ka, pat ja teiksi "kačīts", gramatiski pareizi būs "kaķītis". Bet kā ar uzvārdiem? Tur tāda dauzīšanas cauri neiet.
@vardotaja@kulervo Gribētos domāt, ka dauzonīgi uzvārdi = dauzonīga locīšana :) Bet jā, domu sapratu. (Labs piemērs te būtu Vitauts. Mēs nemēģinām to locīt kā “Vitauša”, bet droši vien tikai tāpēc, ka tas nav latvisks vārds un mēs to nejūtam kā “Upīti” vai “kačīti”).
@vardotaja@KasparsMelkis@NeilaKrave Latviešu valodā vispār problēmu ir vairāk nekā loģikas... Ablatīvs mūždien 1skaitlī saskan ar ģenitīvu, bet n-skaitlī ar datīvu. Instrumentālim līdzīga problēma (ar kakuzatīvu un datīvu).
@MartasTante@vikipediatrs Nu, kā te komentāros var lasīt - jautājums ir daudz plašāks. Pats rakstnieks speciāli lietojis šo uzvārdu, kaut visi radi ir otrajā deklinācijā. Un tad vēl tās atrunas, lai parastajiem mirstīgajiem nelauž smadzeni...
@vardotaja@jtaurens lai cik pareizi vai nepareizi, cilvēki runās, kā vēlēsies.
Tāpēc jau ir tā, ka apgūstot svešalodu, daudz kas liekas neloģisks un nesaprotams. Parasti tādām lietām pamatā ir loģika, bet tā nav matemātiska loģika.
@vardotaja Vīriešu dzimtē uzvārds Vīrs. Viena brāļa sieva Vīre, otra brāļa sieva Vīra. Līdzīgus piemērus zinu vēl pāris, kur vienā ģimenē ieprecēto sieviešu uzvārdi atšķirās. Sieva- Kakta, Mamma- Kakte. Sieva ir Vīne un māsa ir Vīna.
Ir iespēja izvēlēties savām ausīm tīkamāko skanējumu.
@vardotaja Lasot par Upīta uzvārdu atcerējos šos. Vienmēr licies interesanti. Jo sevišķi, kad soctīklos šīs dāmas, vienas ģimenes ietvaros ietagotas viena aiz otras.
@vardotaja@pavarnica man arī ir lietuviešu uzvārds ar galotni -us, kas datīvā izklausās pēc lamuvārda. kad gāju skolā, saskāros ar mācību grāmatām, kurās tādu uzvārdu locīja, bet bija arī grāmatas, kurās atstāja nominatīvā. kad jautāju skolotājai, kādēļ tā, man atbildēja, ka skatās pēc labskanības.
@vardotaja@pavarnica arī paskatījos tikko http://likumi.lv, kur par uzvārdu galotnēm sieviešu dzimtē bija rakstīts, ka loka a, e utt., un ARĪ -us. nezinu, varbūt tas "arī" ir domāts kā "ne visos gadījumos", jo pie vīriešu uzvārdiem tāda "arī" nebija
@vardotaja@pavarnica 32. Gan vīrieša, gan sievietes personvārds var būt ar galotni -us (ar atšķirībām datīvā), piemēram, Mikus Grigus − Mikum Grigum, Anna Grigus − Annai Grigui.
@vardotaja 41. Ja uzvārdam nominatīvā ir iespējams lietot galotnes -is un -s (Eglītis, Eglīts), dokumentos lieto galotni -is. Dažos uzvārdos pieļaujami varianti (Brūvers − Brūveram, Brūveris − Brūverim).
@pavarnica@vardotaja Par pārmaiņām valodas lietojumā, protams. Bez tautas atbalsta vārds vai tā jauna forma neieviesīsies. 3. deklinācija latviešu valodā ir dzīva, kaut arī tajā ir mazāk vārdu. Lietus, medus, tirgus taču nav nelokāmi.
@vardotaja Turēsim prātā, ka raksnieks izvēlējās savam uzvārdam nominatīvā paturēt savas dzimtās izloksnes variantu ar galotni -s. Taču citas locījuma formas šai gadījumā paliek tādas pašas kā vārdiem ar -is, nevis kā uzvārdā "Sārts".
@andrak_ "Izvēlējās". Nu bet tad lai tagad kapā dzīvo ar savas izvēles sekām, skatoties, kā viņa uzvārds tiek locīts pēc pirmās deklinācijas parauga! /ļauni smiekli/
Es absolūti neatbalstu šādas izvēles, patvaļu un pašdarbību.
@vardotaja Endzelīns jau arī pats izvēlējās savam uzvārdam dzimtās izloksnes variantu, ar to atšķirdamies no pārējās ģimenes & radiem, kas bija un ir Endzeliņi. Nezinu, vai par šīm lietām būtu tik ļoti jāironizē.
@vardotaja@sanitaribena@NeilaKrave Jau lauzīju galvu par Upīta uzvārdu, kad rakstīju tvītu. Tagad zinu, ka kļūdījos. Paldies par norādi!
Taču ar Asara ielu ir vienkāršāk. Tur personvārds arī nāk komplektā. Tikai cilvēki sarunās to bieži nepasaka. Arī nepareizi sanāk.
@ints_goze@sanitaribena@NeilaKrave Nu bet tas ir Jānis Asars vai Jānis Asaris? :D
Par Upīti te patiesība peld gaismā, ka pats gribējis, lai nominatīvā ir Upīts, bet loka pēc Upīša parauga. Kā Rainis ar savu "nau"... Ciest nevaru nemaz...
@vardotaja@sanitaribena@NeilaKrave Par konkrēto ielu esmu daudz maz drošs, ka tā nosaukta par godu Jānim Asaram. Taču gūgle rāda, ka viņa uzvārds šur tur rakstīts arī ar “i”. Sanāk vēl lielāka putra.
@ints_goze@sanitaribena@NeilaKrave Un tad iedomājies, ja vēsturē ir bijis, piemēram, Jānis Asars, kas ir bijis varonis, un Jānis Asaris, kas ir bijis anti-varonis! :D
@vardotaja@sanitaribena@NeilaKrave Ņemot vērā viņa ideoloģiju, nevar zināt, kurā pusē viņš nostātos Latvijas Neatkarības kara (Brīvības cīņu) laikā un pēc tā. Interesanti, ka vācu okupācijas laikā tai iedeva veco nosaukumu. Taču interesanti, par kādiem nopelniem/grēkiem to ielu nosauca viņa vārdā.
@andrak_ Nu bet kā ir, ar to jādzīvo. Un kaut kā arī jāloka. Ja distancējas no sugasvārda un uz uzvārdu skatās kā uz personu identificējošu burtu kopu, necik daudz bēdu nav. Tiklīdz sāk skaistās nozīmes cilāt, tā sākas...
