Ar to transkripciju ir tricky. Varētu gribēt rakstīt kā moderns cilvēks, bet tanī pat laikā visa tā jocīgā īso/garo patskaņu un mīkstinājumu pielietošana tā laika valodā bija arī runā. Aizbrauce, nevis aizbrauca. "Mūsu liela upe", nevis "lielā". Utt.
Trešā lieta ir vārdi. Tu no sākuma mēģini sev pierādīt, ka esi pareizi saburtojis un transliterējis vārdu ‘kiršpele’, līdz pēc pāris mēģinājumiem atrodi nelielu atsauci, ka tā ir rā pati ‘draudze’.
@laacz Savulaik sīks būdams mēģināju šādi lasīt bībeli.
Viegli nebija ;)
Tagad skatos uz tiem ķeburiem un grūti saprast kādā valodā tas vispār irz nemaz nerunājot par kaut kādu lasīšanu :D
Ceturtā lieta. Ja ticēt rakstībai, tolaik bija nevis "sastuop", bet "sastōp", nevis "ruoku", bet "rōku", "kumeļš" - "kummeļš", bet "vidū" - "viddū". Jūtam uzreiz citu uzsvaru? Ir aizdoma, ka iekāpjot laika mašīnā un nonākot 1822. gadā, būtu zināmas problēmas saprast sacīto...
Piemēram, pirmajā bildē redzamais varētu apmēram translitērēties kaut kā līdzīgi otrajā bildē redzamajam. Ja rakstība bija pietuvināta izrunai, tad īpatnības ar dubultajiem līdzskaņiem, garo 'ō', un pārējo ir interesantas.
@wRxN0lGYBuhYtT_@laacz Man lasās diezgan viegli, lai arī veco druku nopietni pēdējoreiz lasiju bērnībā, izņemot lielos, briesmīgi greznos burtus, tur bieži sanāk minēt :) Ja kāds piem. mājas vārdu uzraksta caps lock vecajā drukā, tad burtošana ir jautra :)
@girtsgg@wRxN0lGYBuhYtT_ Es šodien iedomājos nevis pārveidot, bet lasīt galvā tā, kā rakstīts (izrunājot īsi tur, kur ir īsie burti, dubultos "ņ", garos "ō", utt). Tā ir episki cita pasaule.
@laacz Ir kaut kāds mirklis pagājušā gadsimta sākumā, kad sarunvalodā bija populāra 'uo' lietošana visur, kur 'o'. Citruons, piemēram. Un palicis tas ir pārsvarā mazlietotos vārdos, piemēram, kumode joprojām ir kumuode.
@mrserge Sievastēvs vēl aizvien uzspēlēti to dara. Bet, nu, šitais man bija tāds "wtf" atklājums tikko. Jo izrādās, ka smadzenes ne tikai lasījušas fraktūru, bet pa ceļam arī tos vārdus ir pārrakstījušas man zināmajā veidā. Bet patiesībā... https://twitter.com/laacz/status/1616458807940648964?s=20
Piemēram, pirmajā bildē redzamais varētu apmēram translitērēties kaut kā līdzīgi otrajā bildē redzamajam. Ja rakstība bija pietuvināta izrunai, tad īpatnības ar dubultajiem līdzskaņiem, garo 'ō', un pārējo ir interesantas.
@laacz Mēs spriedām, ka šāda veida izruna ir latviskais aristokrātiskais. Jebkam, jebkad, jebkur lietot 'uo'. «Uolas nuo kumuodes Uolafam Puolijā ripuoja kuoluosāli».
@laacz Tas skaidrs, ka nesaprastu. Paklausies kaut vai kinohronikas no 1940-1950, runa šķiet ļoti īpatnēja. Citās valodās līdzi ir un dažās rakstībās to var izsekot. Piem franču val agrāk skanēja +/-tā , kā tagad rakstīta.
@laacz Dubultie līdzskaņi varbūt tika rakstīti pēc vācu parauga. Citādi patskanis pirms tiem būtu jālasa gari (kumeļš kā kūmeļš, vidus kā vīdus utt.). Tāds mans pieņēmums.
@laacz Nu drusku ar šito ir jāuzmanās! Vecākajiem avotiem ir spēcīga vācu valodas ietekme, līdzskaņus varēja dubultot arī tāpēc, ka tā pieņemts vāciski, nevis tāpēc, ka tā tiešām runāja.
@laacz Man būtu jāpārjautā, bet man šķiet, ka viendabīgi, pārsvarā uz fonētiku balstīti rakstības principi parādās vēlāk. http://19.gs. sākums ir vēl stipri raibs, nav zvanīts, ka cilvēki runāja visu tā.
@laacz Btw, esi kādreiz domājis par frāzi Dievs tas Kungs Bībelē? Kas tulkoja pirmo reizi Bībeli 1x? Vācietis Gliks. Kā ir vāciski? Ar artikulu. Latviski nav artikulu, nabaga vācu cilvēks bija apjucis, ielika vietniekvārdu.
@laacz Jautājums gan, vai daļa šo artefaktu vecajos rakstos nav saviesušies tīri tādēļ, ka rakstītāji bijuši vācieši. Jau teikumu uzbūve neizklausās latviski.
