@laacz tvītu arhīvs

Sakarā ar to, ka Twitter ir slēdzis bezmaksas piekļuves savam API, šis projekts var tikt uzskatīts par mirušu sākot ar 2023. gada 15. jūniju.

Klāvs
@Klavs__ uzrakstīja

1/ Teicu, ka būs. Mēness un uzvedība: Pavediens Daudz un dikti ir dzirdēts par to, ka mēness ietekmē cilvēkus. Šos stāstus var dzirdēt gan literatūrā, gan arī pieredzes stāstos no cilvēkiem kas strādā apkalpošanas sfērā, mediķiem, zvanu operatoriem u.t.t.

3/ Jau pagājušajā gadsimtā šie jautājumi tika empīriski risināti. 1985. gada rakstā apskatīja 37 pētījumus par mēness un dažādu uzvedību saistību (zvanu centru skaitu, psihiatrisko slimnīcu datus, slepkavības, slimnīcu uzņemšanas u.c.

5/ Pie līdzīgiem datiem nonāca 1994. gada raksts kurš secināja, ka mēness fāzes spēj izskaidrot tikai 0.007% no psihiatrisko slimnīcu uzņemšanas aktivitātes, ar to saprotot, ka principā saistību starp mēness fāzēm un psihiatrisko slimnīcu uzņemšanas aktivitāti NAV.

7/ 2017. gada pārskata raksts secināja, ka nav saistību starp pilnmēnesi un sirds slimībām, ir maza saistība ar miegu (pilnmēness laikā ir gaišs un tas traucē gulēt, samazinot miegu par 5-20 minūtēm), pilnmēness nav saistīts ar lielāku dzimstību, nav saistīts ar vairāk pašnāvībām

8/ Kopumā var secināt, ka miega fāzēm un pilnmēnesim NAV saistības ar “neparastu” cilvēku uzvedību, mentālo veselību saasināšanos, lielāku slimnīcu uzņemšanas aktivitāti, lielāku zvanu skaitu zvanu centros u.t.t. Visi dati norāda, ka šīs saistības vienkārši nav.

9/ Tātad saprotot to, ka šīs saistības tik tiešām nav, rodas jautājums: Bet kādēļ tad gan ārsti, gan arī cilvēki, kas strādā apkalpošanas sfērā ziņo, ka tuvojoties pilnmēnesim pieaug “dīvaina” cilvēku aktivitāte un negadījumu skaits?

10/ Diemžēl, vai varbūt par laimi, cilvēks ir sarežģīta būtne un bieži vien ir vairāki faktori, kas var pārliecināt mūs par konkrētu jautājumu. Viens no mehānismiem kādēļ mums var šķist, ka mēness ietekmē uzvedību ir, ja mums ir izteikts ārējās kontroles lokuss

12/ Vēl viens skaidrojums ir vienkārša “iluzorā” korelācija, mēs redzam un piefiksējam un no tā secinām, ka jā, te jābūt saistībai, kaut arī visbiežāk mēs ignorējām pārējās reizes, pārējos datus, kurus iekļaujot šīs saistības vairs nav.

13/ Vēl var minēt tā saucamo “confirmation bias” jeb tas, ka mēs uztveram un iegaumējam informāciju, kas apstiprina mūsu pieņēmumus. . Ja mēs pieņemam un gaidām, ka pilnmēness laikā cilvēki uzvedīsies dīvaini, mēs spilgtāk piefiksēsim šos gadījumus un ignorēsim citus gadījumus.

15 Un- kā jau vienmēr- atsauces: https://www.sciencedaily.com/releases/2015/03/150330163029.htm https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/31096875/ https://www.researchgate.net/publication/19277222_Much_Ado_About_the_Full_Moon_A_Meta-Analysis_of_Lunar-Lunacy_Research https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1316181/#r12-35 https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/9711362/ https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/7886164/ https://www.jsmcentral.org/sm-biometrics-biostatistics/fulltext_smjbb-v2-1007.pdf https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4418782/ https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/28525979/ https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/31012946/