@laacz tvītu arhīvs

Sakarā ar to, ka Twitter ir slēdzis bezmaksas piekļuves savam API, šis projekts var tikt uzskatīts par mirušu sākot ar 2023. gada 15. jūniju.

Es ceru, ka šodienas epizode, ar saslimušu trīsgadnieku rokās lasot pa aptiekām vajadzīgās zāles, man stāvēs acu priekšā, kad nākamreiz došos uz CSDD izkrist braukšanā, un es vienkārši ņemšu un nolikšu. Vai jums ir kādi iedvesomjoši tiesību stāsti par nepadošanos un izdošanos?

@KEgliena Es mācījos kopā divus gadus ar daudzdesmit praktiskajām braukšanām (neuzdrošinājos skaitīt). Bet man bija veiksme, ka nebija izmisums par finansēm, drīkstēju mācīties, kamēr iemācos. Kad jutos droši, pieteicos eksāmenam. Tagad autobraukšana ir viena no mīļākajām lietām dzīvē.

@KEgliena Man bija no bērnības ieaudzinājušās bailes no mašīnām. Galvenais, ko vecāki iemācīja, braucot ar riteni - dot ceļu visām mašīnām. Tad nu mācoties braukt gribējās apstāties un pagaidīt, kamēr visi aizbrauc. Tagad panika tikai tad iestājas, ja iedegas kāda lampiņa, bet nu saņemos.

@KEgliena Liku eksāmenu 2reizes. Starp eksāmeniem neko nedarīju. 1 eksaminators burkšķēja visu ceļu, kasījās un svinīgi paziņoja, ka esmu trāpījis pēdējā krustojumā pa nepārtraukto. 2 eksaminators ielika 1 soda punktu pieklājībai. Vispirms jātrenējas, jātrenējas un jātic sev!

@KEgliena Pa dienu bija braukšana, kur 5x braucu apli “Zaķusala-Mūkusalas aplis”, nobesījos un pateicu sev, ka šoreiz nenolikšu. Pat smuki neapģērbos (toreiz gribēju super puper bildi tiesībās). Noliku. Labāk iet bez ekspektācijām, nekā sacerēties un vēl sapucēties